Gaļas liellopi – bioloģiskās daudzveidības veicinātāji

Anita Siliņa, LLKC lopkopības kompetenču centra vadītāja, “Latvijas Lopkopis”, 2025.janvāris

Gaļas liellopu audzēšanā liela nozīme ir pareizai ganību
apsaimniekošanai – liellopu pārvietošanai pa ganību apgabaliem, uzlabojot
ganību apsaimniekošanas praksi. Tā var veicināt zelmeņu ražību, ganību
izmantošanas efektivitāti un ganību liellopu veselību un produktivitāti.

“Vairāk nekā 60 % Eiropas Savienības augšņu ir neveselīgā
stāvoklī un tām nepieciešama auglības atjaunošana,” tā seminārā par
ilgtspējīgas lopkopības praksi, ko decembrī organizēja Latvijas
Dabas fonds sadarbībā ar KS “Latvijas liellops”, vēstīja
Airi Kulveta, lauksaimniece no Puutsa Farm, kas atrodas Peltsamā pagasta Terves
ciemā, un ir Igaunijas lielāka gaļas audzētāju kooperatīva “Liivimaa Lihaveis” dalībniece. Viņa bija uzaicināta dalīties ar savu pieredzi un zināšanām gaļas
liellopu audzēšanā, saimniekojot uz 300 ha un apsaimniekojot 170 gaļas šķirņu
Angus, Herefordas, Simentāles un Vagjū šķirnes liellopus.

1. Augsnes minimālā apstrāde. Augsnē atrodas mikroorganismu
sistēmas, sēnīšu un mikroskopisku gaisa piekļuves sistēmu labirints, kas
ieskauj augsnes daļiņu kopumu. Ja to nepārdomāti traucē, sablīvējot vai
nepārdomāti uzarot, kā arī lietojot neatbilstošas mēslojuma devas, tad sistēma
tiks apgrūtināta vai pat bloķēta.

2. Augsnes virskārtai vēlams būt neatsegtai, jo kultūraugu
slānis vai rugaines atliekas augsni pasargās no saules, vēja u.c. vides
ietekmes.

3. Būtiski ir saglabāt kultūraugu saknes augsnē. Dzīvās sakņu
sistēmas augsnē ir nozīmīgas, lai uzturētu augsnē esošos organismus: baktērijas
un sēnītes, kas nodrošina pārtiku vienšūņiem, posmkājiem un augstākām radībām,
kuras atrodas tālāk ķēdē, tādējādi tie nodrošinātu kultūraugu bezmaksas
mēslošanu un laistīšanu.

4. Daudzveidīgs kultūraugu klāsts. Ideāli – kā pļavā. Veiksmīga
var būt vairāku kultūraugu audzēšana (divi kultūraugi tiek audzēti vienlaikus
un atdalīti pēc ražas novākšanas). Augsnes apauguma nodrošināšana (ražas
audzēšana, kas netiek novākta, bet palīdz aizsargāt un barot augsni) arī
veicinās saules gaismas uzņemšanu laikā, kad nenotiek augu veģetācija.

5. Veidot progresīvas ganību sistēmas dzīvniekiem. Vispusīga
ganību pārvaldības un ganīšanas režīma ieviešana mainīs augsni un līdz ar to
veidos augu sistēmas, kuras atjaunosies dabīgo zālāju zelmeņos.

Ganību augi, ko uzskatām par nevēlamiem vai nezālēm, nereti ir
kā indikatori, kas norāda uz augsnes problēmām. Kā piemēru var minēt
zirgskābeni, kura mēdz augt vietās, kur augsne ir sablīvējusies – ne velti šo
augu mēdz dēvēt arī par blīvo skābeni.

ROTĀCIJU GANĪBU NOZĪME

Vēsturiski zālēdāji pa pļavām pārvietojās baros, izvairoties no
plēsējiem – no vienas vietas uz nākamo, iepriekšējā vietā atgriežoties pēc
ilgāka laika. Zālēdājiem šāds instinkts izveidojies ģenētiski, lai izvairītos
no vajātājiem.Ganot liellopus ganībās vienā vietā īsu laika posmu, augu
veģetācijai ir iespēja atjaunoties, savukārt intensīva slodze īsā laika posmā
pozitīvi ietekmē gan augu sugas, kas aug ganību zelmenī, gan arī šīm augu sugām
līdzās pastāvošas sugas. Ganot ilgāku periodu vienā vietā, degradējas zelmeņa
botāniskais sastāvs, samazinās ganību produktivitāte, un pēc noganīšanas
zelmenis nespēj ātri atjaunoties. Pretstatā tradicionālajai ganību sistēmai,
kur ganīšana notiek ilgu laiku vienā laukā, rotācijveida ganībās lauku nogana
pakāpeniski, sadalot ganību platību nelielos nogabalos vai aplokos. Pētījumu
rezultāti liecina, ka, ievērojot rotācijveida ganīšanu, zelmeņa ražu var
palielināt par 15–45 %, salīdzinot ar tradicionālo ganīšanu, kā arī uzlabojas
zelmeņa kvalitāte.

PLĀNOTĀS GANĪŠANAS PRIEKŠROCĪBAS

Zālaugiem sakņu sistēma turpina augt, ja tiek noganīti 50 % no
auga, bet ja noēsti 70 % no auga, tad pēc 17 dienām 50 % auga sakņu sistēmas
turpina augšanu, noganot 90 % – 100 % sakņu pārstāj augt uz 17 dienām (skat. 2.
attēlu).

Rotācijas ganību zonā: 50–60 % augu tiek apēsti, 30 % nobradāti
un 20–10 % augu paliek neskarti. Rotācijas ganīšana nozīmē vienā ganību gabalā
ganīt ne vairāk kā 1–3 dienas, tad 30 dienās ganību apgabals atjaunojas –
ataug. Ja dzīvnieki apēd augus zemāk par 5 cm virs augsnes, tad ne tikai notiks
lēnāka zelmeņa ataugšana, bet arī dzīvnieki tiks pakļauti parazītu riskam, jo
ganībās esošie parazīti atrodas augu daļā, kas tuvāk augsnei. Augu, kas
noganīti zemāk par 5 cm, ataugšanas spējas būs ļoti ierobežotas. Arī pļaujot
rupjo lopbarību, nevajadzētu pļāvumu veikt zemāk par 10 cm.

LIELLOPU ĒDINĀŠANA ZIEMAS PERIODĀ

Nozīmīga ir liellopu ēdināšana ar rupjo barību ganībās laikā,
kad nenotiek zāles veģetācija. Turpinot liellopus piebarot ar rupjo barību
ganībās periodā, kad zelmeņa apjoms samazinās, tiek atjaunota augsnes veselība,
eksperti to min kā labu risinājumu sūnas mazināšanai ganībās. Barības vielas
tiek atgrieztas augsnē vislabākajā formā, tiek novērsti slāpekļa zudumi.
Augsnei ir nepieciešami arī dzīvnieku mati, mēsli, siekalas.

LIELLOPU VESELĪBA

Liellopi labāk ēd, ja tie var ēst no zemes – tā ir viņu dabiskā
ēšanas metode.

Izklājot (iztinot) rulonus, jāparedz pietiekami daudz vietas.
Barība jāizritina katru dienu citā vietā, lai dzīvnieki to neizmīda, bet
vienmērīgi uzturas ganību platībās, tās pārstaigājot. Jo liellopi vairāk
kustas, jo pozitīvāk tas ietekmē tesmens veselību un atnešanās procesu.
Liellopiem vajag iespēju gulēt tīrā un sausā vietā, tie nedrīkst gulēt dubļos
un mēslos. Liellopu apmatojumam jābūt tīram, tas dažkārt var būt slapjš, bet
nedrīkst būt dubļains vai notraipīts ar mēsliem.

ZIEMAS GANĪŠANAS IETEKME

Pētījumos pierādīts, ka atjaunojošā porciju ganīšana var
pozitīvi ietekmēt mikro ūdens ciklu, uzlabojot augsnes struktūru un palielinot
augsnes ūdens aizturēšanas spēju (Teague et al., 2016).

Rotējošā ganīšana uzlabo augsnes organisko vielu saturu un
augsnes eroziju, palielina ūdens pieejamību augiem. Tas īpaši bija vērojams
2023. gadā, kad bija izteikts sausums.

Gaļas liellopu apsaimniekošanā izmantojot porciju, rotāciju vai
precīzo ganīšanas sistēmu, ir daudz ieguvumi, bet galvenais, kas jāapzinās –
ganību sistēma vai elektriskais gans jāpārvieto regulāri 1–3 dienās. Liellopu
barā visiem dzīvniekiem vajag vienādi labu piekļuvi barības frontei (ziemas
barībai) vai zāles zelmenim – (veģetācijas laikā), nedrīkst būt savstarpēja
konkurence par labāko vietu pie barības frontes, pie dzirdnes, bet tas nozīmē,
ka dzīvnieku bars nedrīkst būt pārāk liels.

Piemērotākās šķirnes ganīšanas sistēmai visu gadu ir britu tipa
šķirnes:

Aberdinangusa, Herefordas, Hailandes un Galovejas šķirnes. Britu
tipa šķirnes pamatā selekcionētas zāles lopbarības izmantošanai, piemērojoties
skarbākiem laikapstākļiem, tātad – gaļas ražošanai ekstensīvākā veidā, iegūstot
vidēji muskuļotus liemeņus. Arī pie mums Latvijā gadu no gada palielinās to
saimniecību skaits, kas izvēlas audzēt Aberdinangusa šķirnes gaļas liellopus.

Lai šī sistēma precīzi darbotos, saimniekam ir svarīgi pārvaldīt
un precīzi organizēt ganāmpulka apsaimniekošanu, izvērtējot ganību nogabalu
atrašanās vietu un ģeogrāfiskās īpatnības.

Raksts ar ilustrācijām šeit: Galas_liellopi_biolog.daudzveidibas_veicinataji_Latv.Lopkopis_01%202025.pdf