Kas ir dabiskās pļavas?
Tā ir zālāju ekosistēma, kas bioloģiskās daudzveidības izpratnē ir piesātināta ar augu, kukaiņu sugām un ir mājvieta putniem un citiem dzīvniekiem. Augu daudzveidība dabiskajās pļavās ir līdzvērtīga tai, kāda sastopama tropiskajos mežos – vienā kvadrātmetrā var atrast pat vairāk nekā 50 augu sugas! Iespaidīgā sugu bagātība ir mantojums no senajiem zālājiem, kas reiz kopā ar plašajiem platlapju mežiem klāja Eiropu.
Latvijas dabiskie zālāji - pļavas un ganības - veidojušies gadsimtu gaitā, un to uzturēšanu nodrošināja tradicionālā saimniekošana – ganīšana, siena vākšana un pārvadāšana. Tas ļāva izveidoties unikālām un daudzveidīgām ekosistēmām, kas dod mājvietu daudzām augu, dzīvnieku, arī abinieku sugām, kā arī neskaitāmiem augsnes mikroorganismiem. Mūsdienās dabisko zālāju eksistence ir apdraudēta, jo saimniekošanas prakse laukos ir mainījusies. Progresējot tehnoloģiju attīstībai un palielinoties pieprasījumam pēc pārtikas, liela daļa dabisko pļavu platības tika pārvērstas aramzemē, lai palielinātu iegūstamās ražas apjomu. Situāciju pasliktināja arī urbanizācijas pieaugošais līmenis, kad lauku teritorijas tika pamestas un pļavu platības aizauga.
Kāpēc ir tik svarīgi atjaunot, uzturēt un paplašināt dabiskās pļavas?
Dabiskai pļavai kā ekosistēmai ir liela nozīme mūsu labbūtības nodrošināšanā un dabisko procesu regulācijā. Tā nevar pastāvēt bez cilvēka līdzdalības, jo sugu sastāvs veidojas ilgstoši, mijiedarbojoties dabai, cilvēkam un mājlopiem. Taču dabisko pļavu un ganību Latvijā šobrīd palicis ļoti maz. Tās aizņem tikai 0.9% no Latvijas teritorijas (salīdzinājumam - pirms 100 gadiem šādas pļavas sedza 30% no mūsu valsts teritorijas).
Vairāk par dabisko pļavu nozīmi mūsu dzīvē un dabas līdzsvara uzturēšanā lasi šeit: