"Dabisko pļavu produkts" - ilgtspējai un dabai

Latvijas Lopkopis 12/2024, Inga Muižniece, Latvijas Dabas fonds.

Ņemot vērā Eiropas zaļā kursa politiku, lauksaimniecības nozari kopumā nākotnē sagaida būtiskas pārmaiņas. Mainās klimats, palielinās visu veidu ražošanas resursu cenas, tiek motivēta pāreja uz atjaunojamiem resursiem. Arvien vairāk tiks pieprasīti videi un dabai draudzīgi risinājumi pārtikas ražošanas jomā.

Dabiskie zālāji – apdraudēta dzīvotne

Latvijā dabiskie zālāji (ES aizsargājami zālāju biotopi jeb bioloģiski vērtīgi zālāji) ir viena no visvairāk apdraudētajām dzīvotnēm, tie saglabājušies vien 0,9% Latvijas teritorijas, salīdzinājumam pirms 100 gadiem to bija aptuveni 30%. Dabisko zālāju saglabāšana vismaz līdzšinējā līmenī ir tiešā veidā atkarīga no cilvēka saimnieciskās darbības, tie jānogana vai jānopļauj. Dabisko zālāju izzušana saistīta ar to iekļaušanu aramzemju platībās, lauksaimniecībai kļūstot intensīvākai, kā arī urbanizācijas negatīvo ietekmi uz lauku apvidu apdzīvotību.

Dabiskie zālāji glabā milzīgu bioloģisko daudzveidību, 1/3 daļa no kopējās Latvijas floras sastopama tieši tajos. Šai dzīvotnei kā ekosistēmai ir liela nozīme mūsu labbūtības nodrošināšanā un dabas procesu regulācijā, kas līdz šim nav pietiekami novērtēta. Tā piemēram, dabiskie zālāji piedalās plūdu regulācijas un ūdens attīrīšanas procesos, īpaši tas attiecināms uz palieņu zālājiem. Izzūdot šiem zālājiem, plūdu skartās teritorijas Latvijā palielinātos. Dabiskie zālāji ir mājvieta kultūraugu kaitēkļu dabiskajiem ienaidniekiem un savvaļas apputeksnētājiem, kam ir liela nozīme ražas ieguvē dabiskā ceļā. Tāpat tie mazina augsnes eroziju, augu segai radot aizsargslāni tiešai lietus un vēja ietekmes novēršanai. Un neapšaubāmi tiem ir pozitīvs pienesums klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumos, piesaistot un uzkrājot augsnē CO2 (ogļskābā gāze).

Dabisko zālāju saglabāšanā liela nozīme ir subsīdiju politikai, tomēr jāmeklē arī citas pieejas un risinājumi, kuri palīdzētu šos vērtīgos zālājus Latvijā saglabāt un atjaunot. Tādēļ Latvijas Dabas fonds ir izveidojis zīmolu “Dabisko pļavu produkts” kā inovatīvu atbalsta mehānismu dabisko zālāju apsaimniekotājiem.

Uzņēmējdarbība, kas apvieno  ekonomiskos aspektus ar dabas un vides aizsardzību 

Latvijas Dabas fonda zīmols “Dabisko pļavu produkts” ir apliecinājums tam, ka uzņēmējdarbība vienlaikus var būt gan vērsta uz dabas vērtību saglabāšanu, gan ekonomiski izdevīga. Zīmols izveidots projekta “LatViaNature” ietvaros, lai sekmētu dabisko zālāju platību iekļaušanu uzņēmējdarbībā kā ilgtspējīgas un dabas daudzveidību veicinošas apsaimniekošanas sastāvdaļu, radot produktus un pakalpojumus ar pievienoto dabas saglabāšanas vērtību.

2024. gada sākumā notika oficiāla zīmola atklāšana un pirmie ražotāji saņēma tiesības lietot īpašu zīmi savu produktu un pakalpojumu marķēšanai. Zīmols “Dabisko pļavu produkts” aptver dažādas produktu grupas (gaļa, piens, medus, tējas u.c.), tūrisma pakalpojumus un pat amatniecību.

Zīmols ir arī dabisko zālāju apsaimniekotāju sadarbības, atbalsta un komunikācijas instruments, veidojot domubiedru kopienu ar līdzīgiem uzskatiem, kas ļauj kļūt stiprākiem savā pārliecībā un turpināt iesākot virzienu dabas saglabāšanā.

Savukārt zīme “Dabisko pļavu produkts”, ar ko marķēti produkti un pakalpojumi, ir skaidra norāde patērētājam, ka tos iegādājoties, tiek atbalstīta dabisko zālāju saglabāšana. Tādējādi ikkatram Latvijas iedzīvotājam tiek sniegta iespēja piedalīties un justies klātesošam šīs dabas vērtības saglabāšanā. Zīme kalpo arī kā motivācija dabisko zālāju apsaimniekotājiem turpināt iesākto un veicināt saražoto produktu patēriņu Latvijas sabiedrībā.

Par zīmi  “Dabisko pļavu produkts”

Zīme tiek piešķirta produktu ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuri ražošanas procesā vai pakalpojuma sniegšanā iekļauj apsaimniekošanā esošos ilggadīgos zālājus, kas ir:

• bioloģiski vērtīgi zālāji (BVZ), tai skaitā Eiropa Savienības (ES) nozīmes aizsargājami zālāju biotopi, putnu dzīvotnes, aizsargājamu sugu dzīvotnes;
• potenciāli BVZ (zālāji, kas ilgāku laiku apsaimniekoti dabai draudzīgā veidā un kuros ir bioloģiski vērtīgo zālāju pazīmes, bet tie neatbilst minimālajām BVZ prasībām);
• parasti ilggadīgi zālāji, kas vismaz 10 gadus nav būtiski ielaboti, mēsloti (izņemot ganību dzīvnieku dabiskos ekskrementus), meliorēti, un tos apsaimnieko bioloģiskai daudzveidībai draudzīgā veidā;
• zālāji, kuros tiek veikta mērķtiecīga dabiskošana (tai skaitā mehāniska apstrāde un graudzāļu sēšana), saskaņā ar zālāju atjaunošanas plānu, kuru apstiprinājusi Dabas aizsardzības pārvalde.

BVZ platībai no kopējās apsaimniekojamās platības ir jābūt vismaz 0.3 ha.

Produkti un pakalpojumi jāmarķē ar zīmi un to pieejamība jānodrošina Latvijas iedzīvotājiem.

Lai pieteiktos zīmes lietošanas tiesību saņemšanai, jāaizpilda pieteikums zīmola mājas lapā: https://dabiskoplavuprodukts.lv/pievienojies-mums. Pēc pieteikuma saņemšanas tiek uzsākts  atbilstības izvērtēšanas process. Atbilstības izvērtēšana norit divos posmos: pirmajā posmā tiek izvērtēta atbilstība nosacījumiem pēc pieteikumā norādītās informācijas un pievienotajiem dokumentiem. Ja lēmums ir pozitīvs, seko otrais izvērtēšanas posms, kas ietver nosacījumu izvērtēšanu klātienē. Klātienes izvērtēšana notiek laika periodā no aprīļa līdz oktobrim.

Nosacījumi aptver dažādas produktu kategorijas, šoreiz tieši par lopkopības nozares produkciju.

Pļavas gaļa un piens

Zīmes “Dabisko pļavu produkts” nosacījumi veidoti ar mērķi veicināt dabai, videi un dzīvniekiem draudzīgu lopkopības praksi. Par atgremotāju, īpaši liellopu, negatīvo ietekmi uz klimata pārmaiņām tiek runāts daudz, diemžēl šajā kontekstā netiek ņemta vērā lopkopības prakšu dažādība un to atšķirīgā ietekme uz klimatu un vidi. Būtisks aspekts ir arī dzīvnieku labturība, kas atšķiras atkarībā no izvēlēta ražošanas intensitātes veida.

Zīmols “Dabisko pļavu produkts” atbalsta lopkopības praksi, kas balstīta uz zāles lopbarības izmantošanu lopkopības produkcijas ražošanā, dzīvnieku ganīšanu pēc iespējas ilgāku laika periodu un augstiem labturības standartiem. Jāmin, ka gaļas šķirņu liellopu audzētājiem ir vislielākā ietekme uz dabisko zālāju saglabāšanu un atjaunošanas potenciālu. Tomēr produkciju no šīs nozares vietējam tirgum iegūstam vien salīdzinoši nelielā daudzumā, jo nozare pamatā balstās uz eksportu.

Zīmes lietošanas nosacījumi paredz, ka dzīvnieku (liellopi, aitas, kazas) barības devā zāles lopbarība sastāda 100%. Gadījumos, kad zāles lopbarības kvalitāte vai daudzums nav pietiekams dzīvnieku fizioloģisko vajadzību nodrošināšanai, barības devā drīkst iekļaut graudaugus, bet ne vairāk kā 30% apmērā no barības devas sausnas satura. Nosacījums neattiecas uz gaļas šķirņu teļiem, jēriem un kazlēniem zīdīšanas, bet piena šķirņu teļiem piena izēdināšanas periodā.

Iepirktajiem dzīvniekiem vismaz vienu ganību sezonu jāatrodas saimniecībā. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad dzīvnieki pirkti no saimniecības, kurai piešķirtas zīmes “Dabisko pļavu produkts” lietošanas tiesības.

Beļģijas zilās šķirnes liellopu vai to krustojumu izmantošana produkcijas ražošanai netiek atbalstīta. Noteikts, ka liellopu gaļa tiek iegūta no govīm, telēm un vēršiem (kastrētiem buļļiem).

Lopkopības produkcijas ražošanas stratēģija kritiski jāizvērtē gan valsts, gan individuālā līmenī  jau iepriekš minēto iemeslu  un arī konkurences pārtikas ražošanai attiecībā uz tādiem resursiem kā zeme, ūdens un enerģija dēļ. Šādas negatīvas konkurences mazināšanai jāizmanto liellopu (arī aitu un kazu) kā atgremotāju fizioloģiskās spējas pārstrādāt barības līdzekļus, kuri cilvēku pārtikai nav piemēroti, piem., zāles lopbarība. Latvijā jāveicina liellopu audzēšana, tai skaitā arī nobarošana, ekstensīvā vai vidēji intensīvā veidā, izmantojot mūsu valsts atjaunojamos resursus – zālājus. Pozitīvi, ka Latvijā ir iespējams ilgs ganību periods, kas ir viens no klimata izmaiņas ierobežojošiem pasākumiem.

Būtisks aspekts produkcijas ražošanā neatkarīgi no nozares, ir izmaksas un iespējas tās samazināt. Lopkopjiem jāpatur prātā, ka mērenā klimata zonā, tātad arī Latvijā, ganību zāle ir ievērojami lētāks lopbarības līdzeklis nekā ziemas perioda izēdināšanai sagatavotā lopbarība (siens, skābbarība) vai spēkbarība. Gaļas liellopu nozarē lopbarība ir viens no lielākajiem mainīgo izmaksu posteņiem, kas kopējā mainīgo izmaksu struktūrā var veidot pat vairāk kā 75% un vistiešākajā veidā ietekmē saimniecības rentabilitāti. Tādēļ mums ir jābūt gudriem izmantot tos dabas resursus, kuri mums ir brīvi pieejami, tomēr vienlaicīgi jāpatur prātā ilgtspējīgas apsaimniekošanas princips šo resursu pastāvēšanas nākotnē nodrošināšanai.

Pieprasījums pēc liellopu gaļas, kas ražota ilgtspējīgā veidā, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un nodrošinot dzīvnieku labturību un veselību, palielinās. Patērētāji izvēlas liellopu gaļu, kas ražota ar bioloģiskām nevis konvencionālām lauksaimniecības metodēm, savukārt no bioloģiski ražotas produkcijas priekšroka tiek dota gaļai, kas iegūta, liellopus nobarojot ar zāles lopbarību, nevis kombinēto spēkbarību vai graudaugiem.